"Defendendo a Independencia de Timor-Leste"

"Defendendo a Independencia de Timor-Leste"

terça-feira, 12 de junho de 2007

Komunikadu Imprensa- Edukasaun maka "riin prinsipal ba demokrasia no dezenvolvimentu"

Vota ba FRETILIN!
Eleisaun Lejislativa 2007

"Defende independénsia de Timor-Leste"


Komunikadu imprensa
11 Junu 2007

Edukasaun maka "riin prinsipal ba demokrasia no dezenvolvimentu",
dehan líder FRETILIN nian

FRETILIN, partidu nebé bo'ot liu iha Timor-Leste, ohin husu ba
votantes sira ba rekoñese susesu bo'ot nebé governu FRETILIN hetan,
iha tinan lima (5) nia laran, iha área edukasaun. FRETILIN mos husu
votantes atu la bele husik lider partidu opozisaun sira lohi sira ho
promesa falsu tamba ema sira ne'e la iha esperiénsia oinsá mak hari
fila fali no hadia sistema edukasaun iha Timor-Leste.

"Edukasaun mak riin prinsipal ba demokrasia no dezenvolvimentu no
sidadaun hotu-hotu iha direitu ba hetan asesu ba edukasaun" dehan
porta voz FRETILIN nian no kandidatu parlamentar, Ilda da Conceição.

Sra. Conceição, bainhira sei joven estudante hela, partisipa iha
kampaña alfabetizasaun FRETILIN nian nebé hahú iha tinan 1975. Hosi
1975 to 1983, hafoin Indonesia tama ita nia rain, nia partisipa iha
luta libertasaun núdar funu nain no organiza membrus fetu sira nebé
halo parte OPMT – organizasan massas FRETILIN nian. Ohinloron, nia
mak Vise-Ministra Edukasaun no Kultura, no tau matan ba edukasaun
primária no sekundária durante III Terseiru Governu Konstitusional.

Tuir Artigu 59 Konstitusaun Timor-Leste nian:

"Estadu rekoñese no garante sidadaun hotu-hotu atu iha direitu ba
edukasaun no kultura, no iha dever harii sistema ensinu báziku
universál (ba hotu-hotu) obrigatóriu no bainhira bele, saugati, tuir
lei haruka"

"Desde governu forma iha 2002, FRETILIN hakat difikuldades bar'barak
hodi implementa duni kompromisu Konstitusional ida ne'e" dehan Sra.
Conceição.
Nia husu votantes sira ba hanoin fila fali situasaun saída mak
FRETILIN hetan bainhira Timor-Leste ukun a'an:

"Indonésia no milísia sira sunu, sobu no harahun eskolas 90%
Timor-Leste nian depois de referendu popular, iha tinan 1999.
Professores primárius lubuk ida (um kintu) no 90% professores eskola
sekundária nian no administrador kuazi hotu-hotu sai hosi
Timor-Leste. UNTAET hahú programa rekonstrusaun iha 2000, maibé,
primeiru no segundu Governu Konstitusional nebé FRETILIN lidera, mak
iha responsibilidade ba halao kanar no hetan susesu hosi 2002 to ohin
loron. Ami halo ona Politika Nasional Edukasaun depois de konsulta
ema barak, hahú kedas ho Kongressu Nasional kona ba Edukasaun, iha
fulan Outubru tinan 2003. Ami mos halo ona Lei das Bazes Edukasaun
nian".

"Iha fulan Outubru tinan 2005, ami ramata halo no hahú Planu
estratéjiku ba Ensinu Primáriu Universal , katak , to 2015, labarik
hotu-hotu hó ótas ba eskola, tenke ba eskola. Primeiru kurikulum
nasional Timor-Leste nian halo tiha ona iha lian Tetun no Portugués,
iha tinan 2005, no implementa dadauk ona iha klase hotu-hotu iha
eskola primária hotu-hotu iha Timor-Leste tomak. Prosesu halao hela ba
halo primeiru kurikulum pre-sekundáriu Timor-Leste nian."

Ami nia kompromisu bo'ot ida mak programa hadia eskola tuan no hari
eskola foun. Hosi 2002 to'o 2007, governu hadia 327 eskolas no harii
eskolas foun 150. Governu aloka ona fundus ba projetus 120 ba harii no
hadia eskola tin'tinan. To'o 2010, eskola hotu-hotu iha Timor-Leste
laran tenke iha kondisoens diak. Governu hahú tiha ona fó subsídiu
ba eskolas hotu-hotu tuir ida-idak nia nível (primáriu,
pre-sekundáruiu, sekundáriu ka tékniku-profissional) no tuir númeru
total alunus eskola ida idak nian, hodi ajuda halo manutensaun ba
eskola sira ne'e.

"FRETILIN nia objetivu maka atu halao eskola nebé iha qualidade no
besik alunus sira nia uma hodi sira bele lao deit ba nebá," dehan
Conceição. "Maibé ita tenke halo planu ne'e ho kuidadu. Bainhira hari
eskola, nia tenke dura liu tinan tolunulu (30). Sei la iha planu no
jestaun hó kuidadu, bele mosu korupsaun no gasta osan saugati deit.
Fásil halo promesa, maibé, tenke iha ema ba implementa promesa sira
ne'e."

Importante liu, governu FRETILIN halo ona kompromisu atu selu despezas
eskola nian, nebé horiuluk, alunu sira nia inan-aman maka selu. Iha
tinan 2006, governu halakon kaixa eskolar iha eskola primária
estadu nian iha Timor-Leste tomak no iha eskola sekundária estadu
nian, iha Dili laran. Hosi Setembru 2006, governu FRETILIN halakon
kaixa eskolar iha eskola hotu-hotu estadu nian, iha Timor-Leste
tomak".

"Bainhira hasai kaixa eskolar hosi eskola hotu-hotu, FRETILIN kumpre
ninia kompromisu istóriku ba igualdade sosial (hotu-hotu hanesan), no
hatudu katak hatene uza rendimentu mina rai nian ho responsabilidade
," dehan Conceição.

Iha 2006, governu FRETILIN hahú Programa fó hahán ba labarik eskola
primária nian iha distritu Manatuto, Aileu no Viqueque. Iha Oecusse no
sub-distritu Ataúro, Organizasaun Mundial Alimentasaun (WFO) mak halao
programa fahe hahán ba labarik sira".

"Iha tinan oin mai alunus eskola primária hotu-hotu iha Timor-Leste
nia laran sei simu hahán hosi Governu," dehan Sra. Conceição.

Governu hahú ona Programa Nasional ba Subsidiu Eskolar hodi familia
hotu-hotu bele haruka sira nia oan ba eskola. Programa nee sei fo mos
subsidiu ba eskola privadu hodi sira mos bele partisipa iha programa
fo edukasaun gratis ba família hotu-hotu. Primeiru Minsitru governu
FRETILIN nian, Eng. Estanislau Da Silva, esklarese fila fali
kompromisu ida nee bainhira nia dehan ba media :

"Governu sei servisu hamutuk ho Igreja ba loke tan eskola sekundária
no iha orgullu ba aumenta orsamentu ba Igreja hodi halao eskola
primária, sekundária no sira nia programa sosial. Ami mos kompromete
fo orsamentu ba eskola privadu nebe Konfisaun Relijiosa sira seluk
halao."

Governu selu profesor liu rihun ida nebé hanorin iha eskola privadu;
governu mos fó livrus, material hanorin nian no fó osan ba hadia
eskola privadu.

Ministériu Edukasaun no Kultura hari kondisoens ba aman-inan sira
partisipa iha labarik sira nia edukasaun, liu hosi Asosiasaun
Aman-Inan nian no Professores.

Asosiasaun sira ne'e hahú tiha ona ho programa pilotu hanaran
"Programa Eskolas Amigas" ho apoiu hosi UNICEF. Iha sub-distritu
ida-idak, iha Eskola Amiga ida nebé funsiona hanesan Sentru Formasaun
ba eskolas sira seluk. Ministra Edukasaun FRETILIN nian, Sra Rosária
Corte-Real, koalia kona ba programa nee hanesan tuir mai:

"Ami nia objetivu mak atu harii assosiaun inan-aman no professores
iha eskola primária hotu-hotu estadu nian molok tinan 2008 ramata,
hodi aumenta partisipasaun inan ho aman nian no komunidade sira nian,
iha sira nia oan ninia edukasaun. Ami sei kontinua dezenvolve kosellu
alunus eskola sekundárias nian, hodi fo oportunidade ba jovens sira
hola parte iha prosesu foti desisaun."

Sra. Corte-Real hatutan: " Governu hahú ona implementa programa bo'ot
ida ba fó tan formasaun ba profesores sira nebé hanorin iha eskola
primária, pre-sekundária no sekundária, liu hosi Sentru Formasasun
Kontínua Professores nian. Ho ajuda Portugal nian, tinan ida ne'e
profesór 800 mak sei hotu kursus formasaun ba hanorin iha eskola
primária, pre-sekundária no sekundária. Governu FRETILIN prepara hela
kurrikulun kursu formasaun profesór ba ensinu sekundáriu ho apoiu
UNTL nian".

Hakarak hatene tan informasaun, bele kontakta:

Jose Teixeira +670 728 7080, selae hosi email fretilin.media@gmail.com

www.timortruth.com, www.fretilin-rdtl.blogspot.com

Sem comentários: